Kā dzīvot ar artrozi: ikdienas slodze, apavi un piemērotas aktivitātes

Artroze reti ir situācija, kas jāatrisina vienā dienā. Visbiežāk ar to jāiemācās sadzīvot gadiem, un tieši ikdienas paradumi lielā mērā nosaka, cik bieži locītava sāp un cik ilgi tā saglabā kustīgumu. Labā ziņa ir tā, ka daudz ko var ietekmēt pats. Šajā rakstā apkopojam praktiskus ieteikumus par slodzes sadalījumu, apaviem, mājas iekārtojumu un aktivitātēm, kā arī skaidrojam, kad ar šiem pasākumiem vairs nepietiek un ir vērts apspriest ārstēšanu ar ārstu.

Kāpēc kustības artrozes gadījumā ir ārstēšana, nevis ienaidnieks

Kad locītava sāp, dabiskā reakcija ir to saudzēt un kustēties mazāk. Artrozes gadījumā tas diemžēl bieži pasliktina situāciju. Skrimslim nav savu asinsvadu, un barības vielas tas saņem no locītavas šķidruma, kas cirkulē tieši kustību laikā. Mērena, regulāra slodze skrimsli uztur, bet ilgstošs miers to novājina.

Turklāt bez kustībām ātri vājinās muskuļi ap locītavu. Ceļa gadījumā tas ir augšstilba četrgalvainais muskulis, gūžas gadījumā sēžas muskuļi. Tieši spēcīgi muskuļi amortizē soli un atslogo locītavu, tāpēc to vājums nozīmē, ka lielāka slodze gulstas uz skrimsli.

Ir svarīgi atšķirt labu slodzi no pārmērīgas:
• viegls diskomforts slodzes laikā, kas pāriet stundas vai divu laikā, parasti ir pieņemams;
• sāpes, kas pastiprinās nākamajā dienā vai liek locītavai pietūkt, liecina, ka slodze bijusi par lielu;
• pilnīga atpūta vairāku dienu garumā bez vajadzības parasti nepalīdz.

Tātad mērķis nav izvairīties no kustībām, bet atrast piemērotu devu. To var palīdzēt noteikt fizioterapeits, kurš izvērtē locītavas stāvokli un piemeklē vingrinājumus konkrētajai situācijai. Labi izvēlēta programma bieži ļauj ilgāk saglabāt aktīvu dzīvesveidu.

Kā sadalīt slodzi dienas laikā

Viens no noderīgākajiem paradumiem artrozes gadījumā ir slodzes sadalīšana. Locītavai parasti daudz vieglāk izturēt vairākas īsākas aktivitātes nekā vienu garu. Tāpēc ir vērts plānot dienu tā, lai smagākie darbi netiktu sakopoti vienā reizē.

Praktiski ieteikumi:
• pastaigu vai iepirkšanos sadaliet vairākās daļās ar īsām pauzēm;
• mainiet pozu ik pēc pusstundas līdz stundai, ja ilgi sēžat vai stāvat;
• no rīta, kad locītava ir stīvāka, sāciet ar dažām vieglām kustībām gultā vai uz krēsla;
• smagus priekšmetus nesiet tuvu ķermenim un sadaliet slodzi uz abām rokām;
• kāpjot pa kāpnēm, izmantojiet margas, un, ja ceļš ļoti sāp, ejiet pa vienam pakāpienam.

Ja zināt, ka priekšā ir garāka diena kājās, iepriekšējā vakarā un pēc tam ieplānojiet vairāk atpūtas.

Liela nozīme ir arī ķermeņa svaram. Katrs lieks kilograms palielina slodzi uz ceļiem un gūžām katrā solī, bet pat mērena svara samazināšana bieži mazina sāpes un atvieglo kustības. To vislabāk panākt, apvienojot sabalansētu uzturu un piemērotas aktivitātes.

Ir vērts arī vērot savu ķermeni. Dienasgrāmata, kurā pierakstāt, pēc kādām darbībām locītava sāp vairāk, palīdz saprast savas robežas un laikus pielāgot dienas režīmu.

Apavi, palīglīdzekļi un mājas iekārtojums

Apavi ir viens no vienkāršākajiem, bet bieži aizmirstiem veidiem, kā atslogot locītavas. Daudzi cilvēki pie tā aizdomājas tikai tad, kad sāpes jau ir ikdienas sastāvdaļa. Piemēroti apavi mazina triecienus katrā solī un palīdz uzturēt stabilu gaitu.

Kas jāņem vērā, izvēloties apavus:
• mīksta, amortizējoša zole, kas nav pārāk plāna;
• zems, plats papēdis, bez augstiem papēžiem;
• stabila papēža daļa un pietiekami plata pirkstu zona;
• vienkārša uzvilkšana, ja noliekšanās sagādā grūtības.

Dažkārt ārsts vai fizioterapeits var ieteikt individuālus ieliktņus vai ortozi, kas atslogo noteiktu ceļa daļu. Spieķis, ko tur pretējā rokā slimajai kājai, var ievērojami mazināt slodzi uz gūžu vai ceļu, īpaši garākās pastaigās.

Arī mājas iekārtojums ietekmē ikdienu. Augstāks krēsls ar roku balstiem atvieglo piecelšanos, tualetes poda paaugstinājums un rokturi vannas istabā palīdz izvairīties no dziļas pietupšanās. Bieži lietotas lietas ir ērti novietot vidējā augstumā, lai nevajadzētu nemitīgi noliekties vai kāpt uz krēsla.

Šīs izmaiņas šķiet nelielas, taču kopā tās būtiski samazina locītavas noslodzi dienas laikā un palīdz saglabāt patstāvību.

Kādas aktivitātes izvēlēties un no kā izvairīties

Labākās aktivitātes artrozes gadījumā ir tās, kas kustina locītavu, stiprina muskuļus, bet nerada lielus triecienus. Tās jāizvēlas atbilstoši savām spējām un pakāpeniski jāpalielina, sākot ar īsām nodarbībām un vērojot, kā locītava reaģē nākamajā dienā.

Parasti piemērotas:
• peldēšana un vingrošana ūdenī, kur ūdens atslogo locītavas;
• riteņbraukšana vai velotrenažieris ar vieglu pretestību;
• pastaigas pa līdzenu virsmu, arī nūjošana;
• spēka vingrinājumi augšstilbu un sēžas muskuļiem fizioterapeita vadībā;
• stiepšanās un līdzsvara vingrinājumi.

Piesardzība nepieciešama ar skriešanu pa cietu segumu, lēcieniem, dziļiem pietupieniem un sporta veidiem ar strauju virziena maiņu. Ja šādas aktivitātes ir jūsu mīļākais hobijs, apspriediet ar ārstu vai fizioterapeitu, kā tās pielāgot. Tie nav aizliegti visiem, taču ar izteiktu artrozi tie bieži izraisa sāpes un pietūkumu.

Ikdienas pasākumi ir pamats jebkurai ārstēšanai. Ja tie vairs nepalīdz, ārsts var apsvērt citas iespējas. Daudzprofilu klīnika City Medical Centre Maskavā osteoartrīta ārstēšanas lapā pacientiem no Rīgas apraksta injekcijas ar paša pacienta ar trombocītiem bagātu plazmu (PRP) un stromālo vaskulāro frakciju (SVF) no neliela taukaudu parauga. Klīnika norāda, ka metode vislabāk darbojas agrīnās un vidējās stadijās un ka injekcijas tiek veiktas ultraskaņas kontrolē.

Kad ar ikdienas pasākumiem vairs nepietiek

Ir situācijas, kad dzīvesveida pielāgošana vairs nedod pietiekamu atvieglojumu. Pie ārsta ir vērts doties, ja sāpes traucē gulēt, locītava bieži pietūkst, kustību apjoms samazinās vai iešana kļūst arvien grūtāka. Steidzami jāvēršas pēc palīdzības, ja locītava kļūst karsta un sarkana, ir drudzis vai kāja pēkšņi vairs nenotur svaru.

Ārsts, izvērtējot rentgena vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus, noteiks artrozes stadiju un piedāvās piemērotu ceļu. Agrīnās un vidējās stadijās var apsvērt fizioterapiju, medikamentus un injekcijas, arī reģeneratīvās. Tās parasti veic vienā dienā, bez kruķiem un palikšanas slimnīcā, sāpes parasti mazinās pirmajā mēnesī, un pilns efekts attīstās aptuveni pusgada laikā. Tomēr progresējušā stadijā godīgs ārsts pateiks, ka reālāka iespēja ir locītavas endoprotezēšana.

Pirms jebkuras procedūras ārsts izvērtē arī vispārējo veselības stāvokli. Reģeneratīvās injekcijas neveic onkoloģisku slimību, grūtniecības un zīdīšanas, asins recēšanas traucējumu, akūtu infekciju un smagu sirds, nieru vai aknu slimību gadījumā.

City Medical Centre piedāvā bezmaksas pirmo konsultāciju un bezmaksas izmeklējumu izvērtēšanu, attēlus var nosūtīt iepriekš, un konsultācija iespējama arī tiešsaistē. Lai kādu ceļu izvēlētos, ikdienas paradumi paliek svarīgi arī pēc jebkuras ārstēšanas.