Pleca locītavas sāpes, paceļot roku: ko darīt un kā ārstēt bez operācijas

Pleca sāpes bieži sākas nemanāmi: grūtāk aizsniegt augšējo plauktu, uzvilkt jaku vai ērti gulēt uz sāniem. Daudzi cer, ka tas pāries pats, un gaida mēnešiem. Dažkārt tā arī notiek, taču citreiz problēma pamazām pastiprinās un kustības kļūst arvien ierobežotākas. Šajā rakstā skaidrojam, kas visbiežāk izraisa pleca sāpes, ko var darīt pašam, kad jāvēršas pie ārsta un kādas ir ārstēšanas iespējas bez operācijas.

Kāpēc plecs sāp tieši paceļot roku

Plecs ir viena no kustīgākajām locītavām cilvēka ķermenī. Tā lielo kustību apjomu nodrošina ne tik daudz kaulu forma, cik muskuļi, cīpslas un saites, kas locītavu notur vietā. Tāpēc pleca sāpes daudz biežāk rodas mīksto audu, nevis paša kaula dēļ.

Biežākie cēloņi, kāpēc sāp, paceļot roku:
• rotatoru manžetes cīpslu pārslodze vai iekaisums, kas rodas no atkārtotām kustībām virs galvas;
• tā sauktais iespiešanās sindroms, kad cīpslas un gļotsoma tiek saspiestas starp kauliem, roku paceļot sānis;
• rotatoru manžetes cīpslas daļējs vai pilnīgs plīsums pēc traumas vai ilgstoša nodiluma;
• pleca locītavas artroze, kas biežāk skar gados vecākus cilvēkus;
• adhezīvais kapsulīts jeb sastindzis plecs, kad locītavas kapsula sabiezē un kustības ievērojami ierobežojas.

Sāpju raksturs palīdz ārstam orientēties. Ja sāp tikai noteiktā roku pacelšanas leņķī, bieži vainojamas cīpslas. Ja kustības ierobežotas visos virzienos, arī tad, kad roku kustina cits cilvēks, tas vairāk norāda uz kapsulītu vai artrozi.

Pleca sāpes var izstaroties arī no kakla. Ja sāpes iet lejup pa roku līdz pirkstiem un tās pavada tirpšana, iemesls var būt kakla skriemeļos, nevis plecā.

Ko varat darīt paši pirmajās nedēļās

Ja sāpes radušās bez traumas un nav stipras, pirmajās nedēļās bieži palīdz vienkārši pasākumi. Tie neaizstāj diagnozi, taču daudziem cilvēkiem mazina sāpes un novērš kustību ierobežošanos.

• Samaziniet kustības, kas izraisa sāpes, īpaši ilgu darbu ar rokām virs galvas un smagumu celšanu.
• Tomēr neturiet roku pilnīgi nekustīgu. Pilnīga saudzēšana var veicināt pleca sastingšanu.
• Veiciet vieglas svārsta kustības: noliecieties uz priekšu, ļaujiet rokai brīvi nokarāties un lēni kustiniet to aplī.
• Pievērsiet uzmanību stājai: saliekta mugura un uz priekšu izvirzīti pleci palielina cīpslu saspiešanu.
• Gulējiet uz veselā sāna, ar spilvenu zem sāpošās rokas.
• Aukstuma komprese pēc slodzes var mazināt kairinājumu.

Ja divu līdz trīs nedēļu laikā uzlabojumu nav, pašārstēšanos nav vērts turpināt bezgalīgi.

Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus lietojiet tikai tā, kā ieteicis ārsts vai farmaceits, jo ilgstošai lietošanai ir ierobežojumi.

Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja pēc kritiena roku nevar pacelt, plecs ir deformēts, locītava ir karsta un pietūkusi, ir paaugstināta temperatūra vai sāpes kreisajā plecā pavada elpas trūkums un spiediens krūtīs. Šādos gadījumos nedrīkst gaidīt.

Kad jāiet pie ārsta un kādi izmeklējumi palīdz

Ja sāpes nemazinās dažu nedēļu laikā, traucē gulēt vai kustības kļūst arvien ierobežotākas, ir laiks pie ārsta. Ģimenes ārsts var novērtēt situāciju un nosūtīt pie ortopēda vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta.

Nevajag gaidīt, kamēr roka gandrīz vairs nekustas, jo ieilgušu problēmu parasti ārstēt ir grūtāk. Ārsts vispirms izjautā par sāpju sākumu, raksturu un to, kas tās pastiprina. Pēc tam pārbauda kustību apjomu, muskuļu spēku un veic īpašus testus, kas palīdz noteikt, kura cīpsla vai struktūra ir iesaistīta.

Izmeklējumi, ko var nozīmēt:
• ultrasonogrāfija, kas labi parāda cīpslas, gļotsomu un šķidrumu locītavā, turklāt ļauj pārbaudīt plecu kustībā;
• rentgenogrāfija, kas atklāj artrozi, kaulu izaugumus un kalcifikātus cīpslās;
• magnētiskā rezonanse, kad jānovērtē cīpslu plīsuma apmērs, skrimslis vai lūpa, kas ieskauj locītavas ieliekumu.

Ir vērts saglabāt ne tikai izmeklējumu aprakstus, bet arī pašus attēlus elektroniskā formātā vai diskā. Tie noderēs, ja vēlēsieties saņemt otru viedokli vai konsultēties klīnikā citā valstī.

Pirms vizītes pierakstiet, kuras kustības sāp visvairāk un kādas zāles lietojat. Tas palīdz ārstam ātrāk nonākt pie precīzas diagnozes un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas ceļu.

Fizioterapija un injekcijas: nākamais solis pirms operācijas

Lielākajai daļai pleca problēmu ārstēšana sākas ar fizioterapiju. Speciālists izvēlas vingrinājumus, kas atjauno kustību apjomu, stiprina rotatoru manžeti un lāpstiņas muskuļus un uzlabo kustību modeli. Vingrinājumus parasti turpina arī mājās. Tas prasa laiku un regularitāti, taču bieži ļauj izvairīties no operācijas.

Ja sāpes turpina traucēt, ārsts var apsvērt injekcijas. Kortikosteroīdi ātri mazina iekaisumu, taču tos neiesaka atkārtot bieži. Vēl viena iespēja ir reģeneratīvā ārstēšana ar paša pacienta materiālu:
• PRP – ar trombocītiem bagāta plazma ar augšanas faktoriem, ko iegūst no neliela asins daudzuma;
• SVF – stromālā vaskulārā frakcija, ko izdala no aptuveni 30 ml taukaudu, kas paņemti vietējā anestēzijā caur dūrienu vēdera vai augšstilba iekšpuses rajonā bez šuvēm, un sajauc ar plazmu.

Šīs metodes var palīdzēt mazināt sāpes un iekaisumu un radīt labākus apstākļus audu atjaunošanai. Daudzprofilu klīnika City Medical Centre Maskavā šo pieeju apraksta locītavu ārstēšanas bez operācijas lapā pacientiem no Rīgas, minot arī plecu un elkoņa locītavu. Katra injekcija tiek veikta ultraskaņas kontrolē, procedūra notiek vienā dienā, bez kruķiem un palikšanas slimnīcā. Sāpes parasti mazinās pirmajā mēnesī, pilns efekts attīstās aptuveni pusgada laikā, tāpēc paredzētas kontroles vizītes pēc 1, 3 un 6 mēnešiem.

Kam reģeneratīvā ārstēšana nav piemērota

Injekcijas nav piemērotas visiem, un lēmumu par tām pieņem ārsts pēc izmeklējumu izvērtēšanas. Ja cīpsla ir pilnībā plīsusi un atrāvusies, bieži reālāka iespēja ir ķirurģiska tās atjaunošana. Smagas pleca artrozes gadījumā godīgs ārsts var ieteikt locītavas endoprotezēšanu.

Reģeneratīvo ārstēšanu neveic, ja ir:
• onkoloģiska slimība;
• grūtniecība vai zīdīšanas periods;
• asins recēšanas traucējumi;
• akūta infekcija, arī locītavā vai tās tuvumā;
• smagas hroniskas slimības paasinājums vai nopietnas sirds, nieru vai aknu slimības.

Īslaicīgs šķērslis ir drudzis, saaukstēšanās vai gripa un ādas iekaisums virs locītavas. Tad procedūru atliek, līdz organisms atkopjas. Tāpēc konsultācijā ir svarīgi atklāti pastāstīt par visām slimībām un zālēm.

Ja apsverat ārstēšanu ārzemēs, sagatavojiet ultrasonogrāfijas vai magnētiskās rezonanses attēlus, to aprakstus un lietoto zāļu sarakstu. City Medical Centre piedāvā bezmaksas pirmo konsultāciju un bezmaksas izmeklējumu izvērtēšanu, attēlus var nosūtīt jau pirms vizītes, un konsultācija iespējama arī tiešsaistē. Koordinators sazinās ar pacientu un vienojas par laiku. Lai kur jūs ārstētos, sākums vienmēr ir viens: precīza diagnoze un ārsts, kas atklāti izskaidro gan iespējas, gan ierobežojumus.